|
Diena (Kultūras Diena): Inese Lūsiņa
Sērijā "Pasaules Saules dziesmas" igauņu komponists Urmass Sīsasks
Šis skaņdarbs ir mans veltījums Saulei, Saules sistēmas galvenajam enerģijas avotam. Bez Saules nekā nebūtu. Saule rada un dod mums iespēju saredzēt brīnumu, igauņu komponists Urmass Sīsasks komentē savu jauno kora opusu Saulei brīnumu radot. Viņš to sacerējis pēc diriģenta Māra Sirmā lūguma. Līdz ar 16 citu zemju komponistu darbiem jauniešu koris Kamēr… to pirmatskaņos projektā Pasaules Saules dziesmas 3. un 4.VII Latvijas Universitātes aulā.
2500 zvaigznes
U.Sīsasku dzimtenē uzskata par savdabi un nebeidz par viņu stāstīt
anekdotiskus atgadījumus. Viņš nedzīvo "pareizu", sabiedrībā kanonizētu
dzīvi. Kopā ar iepazīšanās sludinājumos atrasto draudzeni dzejnieci
Annu Kahro viņš apmeties nelielā namiņā Tallinas nomalē pamestu
siltumnīcu lauka malā, šajā sirreālajā vidē komponējot garīgus kora
darbus: mesas, oratorijas vai klavieru ciklus, kuru nosaukumi vedina
lūkoties debesīs. Kasiopeja, Piena Ceļš, Plejādes, Andromeda, Komēta
Hyakutake, Polārzvaigzne (Polaris), Dienvidu debesis, Galaktikas.
Sastapts mājās, viņš lepni jums parādīs unikālo, gadiem vākto cūku
figūru kolekciju vai arī teleskopu (Sīsasks ir Igaunijas Astronomijas
biedrības biedrs, bērnībā sapņoja studēt astronomiju). Kamēr citi
pieņemšanās mērķtiecīgi bīda kontaktus ar "vajadzīgajiem cilvēkiem",
zviln pie televizora vai darbina internetu, viņš vienatnē teleskopā
vēro debesis. Makšķerē vai, ko tur slēpt, iemalko sīvo kopā ar
draugiem, kuri visbiežāk stāv tālu no mūzikas. Draugu lokā salūkots arī
teksta autors jaunajam opusam, amatieris dzejā.
Dažreiz Sīsasks redzēts aizgūtnēm sitam milzīgas šamaņa bungas. Skats
ir tik suģestējošs, ka daži, to redzējuši, viņu uzskata par šamani…
Viņam mūždien trūkst naudas, taču tas neattur viņu no braukšanas ar
taksometru. Šādi viņš mēdz doties pat uz 80 kilometru attālo Janedas
ciematu, kur vecas pils tornī 1996.gadā viņš iekārtojis savu
observatoriju - planetāriju. Nostūrī, kur padomjlaikā pēc jauno
speciālistu "sadales" nosūtīts vadīt kolhoza kultūras namu, viņš tagad
paša iegādātā teleskopā vēro debesis, iedvesmojoties Visuma mūzikai, ko
uz šamaņa bungām, Austrālijas aborigēnu didžeridū un parasta pianīna
pats spēlē Janedas apmeklētājiem. Šie koncerti - lekcijas ir
aizraujošas mākslinieciski populārzinātniskas izrādes: telpa "satumst"
un griestu kupolā ultravioleto staru projektors izgaismo
fosforiscējošas zvaigznes. Pats savām rokām no fluorescējoša papīra ar
šķērēm un līmi Sīsasks izgatavojis 2500 zvaigžņu. Viņš tās arī
piestiprinājis "debesjuma" īstajās vietās, kāpelējot augšup lejup pa
garām pieslienamām kāpnēm. Arī pirmo teleskopu viņš bērnībā izgatavojis
pats - salaužot dzimšanas dienā uzdāvināto fotoaparātu Smena 8M. Tieši
objektīva trūcis divmetrīgajam teleskopam, kuram lauku zēns bija jau
iepircis 100 (!) lēcas. Par naudu, ko nopelnījis, nododot tukšās
pudeles un lasot sēnes…
Sfēru mūzika
Lai gan sazināties ar komponistu svešvalodās gandrīz nav iespējams,
viņa Visuma mūzika un vide pārliecina. To novērtējuši gan skolēni, gan
ārzemju tūristi, kā arī Vācijas starptautiskā izdevniecība Edition 49
un Finlandia Records, kas publicē Sīsaska opusus, daudz nebēdājot par
leģendām un anekdotēm ap komponista personību.
Sīsaska darbu skanējums nereti atgādina t.s. minimālisma mūzikas
repetitīvo vienkāršību, taču pamatā likta eksakta, matemātiski pamatota
sistēma. Sarindojot cilvēka ausij nedzirdamas, astronomu atklātas
ultraskaņas, ar kādām planētas traucas visumā, top Saules sistēmas
modelis: dodiez, re, fadiez, soldiez, la! Tā skan viņa vispopulārākais
kora cikls Gloria Patri, ko iecienījuši arī kori Latvijā. Komponistam
par pārsteigumu, izrādījies, ka Saules sistēmas skaņurinda sakrīt ar
japāņu pentatoniku Kumayoshi. Ir arī sarežģītāki galaktiku algoritmi…
Iznāk, taisnība bijusi viduslaiku teologiem, filozofiem, kuri rakstīja
par Visuma harmoniju un sfēru mūziku?
Nez vai Visums vienmēr skan skaisti? "Arnolda Šēnberga dodekafonijas
vai disonanšu kā jaunās mūzikas festivālā NYYD, Visumā nav!" Sīsasks
nosaka. Viņš jau 14 gadu vecumā sacerējis klavierciklu Kasiopeja, lauku
pagalmā spēlēdams klavieres, kuras līdz ar citām mēbelēm iznestas no
mājas remonta laikā. "Bija augusts, un es vienkārši spēlēju, skatoties
zvaigžņotajās debesīs. Nākamajā dienā pierakstīju…" Arī jaunajā Saules
skaņdarbā Sīsasks nav izmantojis savu slaveno komponēšanas tehniku, kam
skaņu materiālu rod planētu, zvaigžņu un asteroīdu orbitālajās skaņās.
"Šī ir vienkārši mūzika, kāda skanēja manā prātā," viņš saka. "Saules
staros sevi ēnās atrodu, Sauli mazo sevī glabāju. Un es radu brīnumu,"
skan dzeja.
|
|
 |
