Jauneklīga degsme apvienojumā ar augsti attīstītām vokālajām prasmēm un juteklisku muzikalitāti šodien raksturo jauniešu kori Kamēr..., ko 1990. gadā dibināja un līdz 2012. gada jūlijam vadīja diriģents Māris Sirmais (1969). Kopš 2006. gada kora otrais diriģents un šī brīža mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Jānis Liepiņš (1988), bet vokālie pedagogi jau daudzus gadus ir Aina Bajāre un Ansis Sauka.

Spožākos panākumus Kamēr... guvis 1999. gadā Maktoberdorfas kamerkoru konkursā Vācijā, 2004. gadā iegūta uzvara Eiropas Grand Prix konkursā Gorīcijā, Itālijā, kā arī 2006. gadā izcīnītas trīs čempionu godalgas un zelta medaļas Pasaules koru olimpiādē Ksjamenā, Ķīnā. Kopumā dažādos konkursos iegūti vairāki desmiti dažādu diplomu, kausu un trofeju, no kurām katra ir bijusi pakāpiens augstāk un tuvāk mūzikas ideālam, pēc kā tiecas šis kolektīvs.

Kamēr... divas reizes ieguvis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu (2000., 2005.), koris ir arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku (1998., 2003. un 2008. gadā) koru karu jeb nacionālā koru konkursa laureāts.

Pēdējos gadus Kamēr... strādā ar īpaši sev pasūtītām programmām, tādējādi gūstot unikālu repertuāru un papildinot a capella kora mūzikas literatūru ar izcilu komponistu darbiem. Lielākais projekts līdz šim – Pasaules Saules dziesmas (2008), kas ar 17 pasaules pirmatskaņojumiem pirmizrādi piedzīvoja 3. un 4. jūlijā Rīgā un pasaules kormūzikas simpozijā Kopenhāgenā. Kā likumsakarīgu turpinājumu Saules tematikas apcerējumam 2012. gada februārī koris projekta Mēness dziesmas ietvaros atskaņoja 10 latviešu komponistu jaundarbus par Mēness tēmu, bet otrā koncerta daļā iedzīvojās Karla Orfa viencēlienas operas Mēness tēlos.

Žanru un izpausmju sintēzes aizsākumi meklējami kora divdesmit gadu jubilejas koncertā, kur izskanēja vairāki šai reizei īpaši veltīti darbi – Līgas Celmas oratorija Jersikas derība pēc Elitas Cīmares tāda paša nosaukuma grāmatas un koncertprogramma Mīlas madrigāli, kurai jaunas kompozīcijas rakstīja astoņi mūsdienu latviešu skaņraži. Jubilejas programmas pirmatskaņojums notika 2010. gada 3. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā. Tā paša gada nogalē pirmizrādi piedzīvoja arī komponista Ērika Ešenvalda un dzejnieka Kārļa Vērdiņa skatuviskais uzvedums Ziemassvētku leģenda.

Korim Kamēr... dažādos projektu ietvaros veidojusies sadarbība ar latviešu komponistiem Pēteri Vasku, Ēriku Ešenvaldu, Raimondu Paulu, Arturu Maskatu, Valtu Pūci, Rihardu Dubru, Juri Vaivodu, Zigmaru Liepiņu, Līgu Celmu, Juri Karlsonu, Kasparu Zemīti, Eviju Skuķi, Raimondu Tigulu, Rihardu Zaļupi un Andri Sējānu.

Mūziku īpaši Kamēr... projektā Pasaules Saules dziesmas rakstījuši arī sers Džons Taveners, Gija Kančeli, Svens Dāvids Sandstrēms, Leonīds Desjatņikovs, Džons Luters Adamss, Stīvens Līks, Dobrinka Tabakova, Henriks Hofmeirs, Poļina Mediļjanova, Alberto Graus, Ko Matsušita, Tjerī Pekū, Vitauts Miškinis, Urmā Sisasks un Bjērns Andors Drage.

Kamēr... muzicējis kopā ar tādiem izciliem mūziķiem kā Gidons Krēmers, Marta Sudraba, orķestris Kremerata Baltica, Nikolas Altštets, Pēters Šreiers, Jurijs Bašmets, Jūliuss Bergers, Maksims Risanovs un citiem. Tāpat Kamēr... regulāri koncertē Eiropas mūzikas festivālos, tajā skaitā Gidona Krēmera rīkotajā Kammermusikfest Lockenhaus (Austrija), Bodensee Festival (Vācija), Juliusa Bergera organizētajos festivālos Eckelshausener Musiktage (Vācija) un Asiago-Festival (Itālija), Boswiler Sommer (Šveice), Stimmen festivālā (Vācija), Kronbergas festivālā (Vācija), kā arī koncertturnejās viesojies dažādās pilsētās Vācijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Somijā, Čehijā, Dānijā, Spānijā, Turcijā, Ķīnā, ASV un Īrijā.

Izdoti arī vairāki albumi – tostarp konceptuālo projektu fiksāžas, kā Pasaules Saules dziesmas, Mīlas madrigāli un Mēness dziesmas, tāpat arī dažādu laikmetu un stilu mūzika korim solo un sadarbībā ar daudziem izpildītāju sastāviem kopumā gandrīz divdesmit albumos. No tiem jaunākais ir 2012. gada nogalē izdotais albums Mēness dziesmas, kas atzīts par pagājušā gada labāko koru un vokālo grupu mūzikas ierakstu Latvijā.

Koris savu īpašo skanējumu ieguvis, gadiem meklējot un izkopjot sev raksturīgo muzicēšanas veidu un izteiksmes līdzekļus, kur vienlīdz svarīga ir kā amatieriem raksturīgā emocionālā pašatdeve, tā arī visstingrākie kritēriji izpildījuma vokālajai kvalitātei. To raksturo arī kora nosaukumā iekodētā daudzpunkte – kamēr esam jauni, tikmēr viss ir iespējams un sasniedzams.