|
Pirmdien, 21. martā, koris "Kamēr..." ir atgriezies Latvijā pēc veiksmīgi aizvadītas gandrīz divu nedēļu garas koncertturnejas ASV. Tās laikā dziedātāji uzstājušies divos koncertos prestižajā Amerikas Kordiriģentu asociācijas Nacionālajā konferencē Čikāgā, koncertos sadarbībā ar Čikāgas un Vašingtonas latviešu draudzēm, prezentācijas koncertā Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, kā arī solokoncertos Barišņikova mākslas centrā un Parka avēnijas baznīcā Ņujorkā.
Par kora sniegumu Barišņikova mākslas centrā Ņujorkā iespējams izlasīt recenzijā laikrakstā "The New York Times".
Tulkojums pieejams šeit:
Baltijas tradīciju jauneklīgā balss
Stīvs Smits, The New York Times
Jau kādu laiku mums ir zināmi pierādījumi par Baltijā plaukstošajām kora mūzikas tradīcijām, piemēram, tie ir izcili Igaunijas Filharmonijas kamerkora ieraksti, kas tapuši Harmonia Mundi un ECM, kā arī sajūsminošās Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” uzstāšanās Linkolna centrā pagājušogad.
Spožo piemēru rindām nu jāpievieno arī „Kamēr…”, izslavēts jauniešu koris no Rīgas, Latvijas, kas savu debijas uzstāšanos Ņujorkā piedzīvoja ceturtdienas vakarā ar īsu, bet saviļņojošu koncertu Jerome Robbins teātrī Barišņikova mākslas centrā.
Korī „Kamēr…”, ko 1990. gadā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā dibinājis Māris Sirmais, kas arī diriģēja koncerta lielāko daļu, dzied līdz 70 dziedātāju vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Apmēram puse no tiem dziedāja koncertā, taču skanējums bija piepildīts – gluži tāds, kādu varētu gaidīt no kolektīva ar garu starptautisko konkursu uzvaru sarakstu.
Programma „Mīlas madrigāli” pamatā sastāvēja no prasmīgi uzrakstītām un labskanīgām latviešu mīlas dziesmām, tostarp Riharda Dubras, Jura Vaivoda, Marģera Zariņa un Artura Maskata darbiem. Koncertā izskanēja arī Jāņa Liepiņa – kora dziedātāja un izspūrušā otrā diriģenta – diriģēta Rietumeiropas madrigālu daļa, kurā dziedātāji parādīja cienījamas angļu, vācu un franču valodas prasmes, atskaņojot no 16. līdz 19. gadsimtam tapušus mīlas madrigālus.
Bet dzirdot „Kamēr…” gaišo skaņu, skaidro dikciju un krāšņumu, ir uzreiz skaidrs, kāpēc tādi pasaulē zināmi mūsdienu komponisti kā Arvo Perts, Pēteris Vasks un Džons Luters Adamss korim rakstījuši jaunus darbus. Dažus no tiem varēs dzirdēt „Kamēr…” otrajā Ņujorkas koncertā sestdien.
Vaska darbs „Zīles ziņa”, kas atskanēja koncerta sākumā, parādīja, cik pārliecinoši koris tiek galā ar izaicinājumiem. Pēc tam, kad sākumā bija pagriezuši skatītājiem muguru, koristi arī čukstēja, dūdoja un radīja dūcošas skaņas ar aizvērtām lūpām. Teksts tika atklāts, sākot ar gandrīz nedzirdamiem čukstiem un beidzot ar disonējošu kņadu, kurā kā akcenti parādījās kliedzieni un pārdabiski glissando.
Koncerts iesākās ar Ērika Ešenvalda komponēto „O Salutaris”. Ešenvalds ir atjautīgs latviešu komponists ar ķērienu un prasmi atrast aizraujošus efektus. Dziedātāji ieskāva zāli no trīs pusēm, iekļaujot klausītājus mirdzošā apvalkā un divām soprāna solistēm – Gitai Rebekai Dirveikai un Terēzei Upatniecei – dziedot ar kristāldzidru tīrību.
Vēl trīs Ešenvalda darbi – popsīgā un romantiskā balāde „Mazā bilžu rāmītī” [kas gan ir R. Kaupera dziesma Ešenvalda apdarē – tulk.], zīmīgais, skatuviskais darbs „Piliens okeānā” un mīlas madrigāls „Tāls ceļš” – noslēdza koncertu. Pēdējā no tiem koris iztēlē uzbūra mīlnieku šķiršanās sāpes un sadalījās divās grupās, vieniem paliekot uz skatuves, bet otriem dziedot balkonā ar zvaigžņota mirdzuma skaņu un spēlējot trijstūrus.
Kājās piecēlušos klausītāju sirsnīgās ovācijas izsauca divus „piedevu” darbus – latviešu tautas dziesmu „Rīga dimd”, kā arī „Pūt, vējiņi”, latviešu godā turētu nacionālu balādi Imanta Ramiņa apdarē.
---
Tulkoja E. Skarbulis
|